Nē. PSA var būt paaugstināts ne tikai prostatas vēža, bet arī labdabīgas prostatas palielināšanās, iekaisuma un citu iemeslu dēļ. Paaugstināts PSA ir iemesls turpmākai izvērtēšanai, nevis vēža diagnoze.

Izmeklēšanu parasti sāk ar PSA analīzi un urologa konsultāciju. Atkarībā no PSA, prostatas izmeklēšanas un citiem riska faktoriem var būt nepieciešama prostatas magnētiskā rezonanse un, ja nepieciešams, biopsija.

Magnētiskā rezonanse palīdz noteikt prostatas zonas, kurās varētu būt klīniski nozīmīgs audzējs. Izmaiņas MRI pašas par sevi vēl nenozīmē vēža diagnozi — to nepieciešamības gadījumā apstiprina ar prostatas biopsiju.

Biopsiju veic, ja izmeklējumu rezultāti rada pietiekamas aizdomas par prostatas vēzi. Lēmumu pieņem, izvērtējot PSA, magnētiskās rezonanses atradi, prostatas izmēru, pacienta vecumu un citus riska faktorus.

Nē. Daļa prostatas audzēju attīstās lēni un noteiktos gadījumos drošākā taktika var būt aktīva novērošana. Savukārt klīniski nozīmīga prostatas vēža gadījumā var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, staru terapija vai cita ārstēšanas metode.

Radikāla prostatektomija ir operācija, kurā prostatas vēža ārstēšanai tiek izņemta visa prostata kopā ar sēklas pūslīšiem. Atkarībā no audzēja un pacienta situācijas operāciju iespējams veikt ar mazinvazīvu pieeju.

Pēc radikālas prostatektomijas urīna kontrole sākotnēji var būt traucēta, taču lielākajai daļai pacientu tā pakāpeniski uzlabojas. Atveseļošanās ātrums un gala rezultāts var atšķirties atkarībā no pacienta un operācijas īpatnībām.

Erekcijas saglabāšanās ir atkarīga no pacienta vecuma, erekcijas kvalitātes pirms operācijas, audzēja atrašanās vietas un iespējas operācijas laikā saglabāt par erekciju atbildīgos nervus. Erekcijas atjaunošanās pēc operācijas var prasīt vairākus mēnešus vai ilgāk.

Nē. Nierēs var būt gan labdabīgi veidojumi un cistas, gan ļaundabīgi audzēji. Lai noteiktu veidojuma raksturu un izvēlētos turpmāko taktiku, nepieciešams izvērtēt tā izskatu, izmēru un citus radioloģiskos parametrus.

Nieru audzēju izvērtēšanai visbiežāk nepieciešama datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse ar kontrastvielu. Izmeklējumi palīdz noteikt audzēja izmēru, atrašanās vietu un attiecības ar apkārtējām struktūrām, kā arī plānot piemērotāko ārstēšanu.

Jā. Daudzi nieru audzēji agrīnā stadijā nerada nekādas sūdzības un tiek atklāti nejauši, veicot ultrasonogrāfiju vai datortomogrāfiju cita iemesla dēļ.

Nē. Daudzos gadījumos iespējams izņemt tikai audzēju, saglabājot pārējo nieri. Šādu operāciju sauc par parciālu nefrektomiju, un iespēja to veikt ir atkarīga no audzēja izmēra, atrašanās vietas un citiem faktoriem.

Parciāla nefrektomija ir operācija, kurā tiek izņemts nieru audzējs kopā ar nepieciešamo apkārtējo audu daļu, saglabājot pēc iespējas vairāk veselas nieres. Tās mērķis ir ārstēt audzēju, vienlaikus saglabājot nieru funkciju.

Radikāla nefrektomija var būt nepieciešama, ja audzēja izmērs, atrašanās vieta vai izplatība neļauj droši saglabāt pietiekamu funkcionējošas nieres daļu. Ārstēšanas veidu izvēlas individuāli pēc attēldiagnostikas izvērtēšanas.

Jā. Daudzus nieru audzējus iespējams operēt laparoskopiski, izmantojot vairākus nelielus griezienus tradicionāla liela grieziena vietā. Mazinvazīva pieeja parasti ļauj ātrāk atgriezties ikdienas aktivitātēs.

Ne vienmēr. Atsevišķos gadījumos, īpaši nelieliem nieru veidojumiem, iespējama aktīva novērošana vai citas ārstēšanas metodes. Izvēle ir atkarīga no audzēja izmēra un augšanas, pacienta vecuma, veselības stāvokļa un citiem riska faktoriem.